Indonēzija sestdien atzīmēja 79 neatkarības gadus ar ceremoniju nepabeigtajā topošajā galvaspilsētā Nusantara, kuras celtniecība bija plānota, lai mazinātu Džakartas slodzi, bet kuras būvniecība ir aizkavējusies.
Simtiem amatpersonu un uzaicināto viesu, tērpušies indonēziešu cilšu tradicionālajos tērpos.
Prezidents Joko Vidodo un viņa kabineta ministri piedalījās Neatkarības dienas ceremonijā jaunajā prezidenta pilī, kas uzcelta mītiskā ērgļa spārnotā aizbildņa Garuda formā.
Sākotnēji bija plānots, ka svinībās tiks atklāta Nusantara kā valsts jaunā galvaspilsēta, taču, ņemot vērā būvniecības kavēšanos, nav skaidrs, kad notiks oficiāla pārcelšana.
Nedēļas sākumā Vidodo paziņoja, ka tiks ielūgti 8000 viesu, bet vēlāk šis skaits tika samazināts līdz 1300, jo vēl nebija izveidota atbilstoša infrastruktūra.
Svinības jaunajā valsts pilī Borneo salā notika vienlaikus ar svinībām Merdeka pilī Džakartā, kurās piedalījās viceprezidents Ma’rufs Amins.
Vidodo jūlija beigās sāka darbu jaunajā prezidenta pilī Nusantara un otrdien tur rīkoja savu pirmo kabineta sanāksmi.
Džakartā, kur pilsētas robežās dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku, bet lielpilsētas teritorijā – trīs reizes vairāk, regulāri notiek plūdi, un tās ielas ir tik aizsērējušas, ka sastrēgumi ekonomikai izmaksā aptuveni 4,5 miljardus ASV dolāru gadā.
Vecās galvaspilsētas, kas atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē, gaiss un gruntsūdeņi ir ļoti piesārņoti, un tā tiek dēvēta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē. Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam trešdaļa pilsētas varētu tikt iegremdēta, jo nekontrolētas gruntsūdeņu ieguves, kā arī klimata pārmaiņu izraisītā Javas jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ.
Jaunās galvaspilsētas būvniecība sākās 2022. gada vidū, un tā izplešas aptuveni 2600 kvadrātkilometru (1000 kvadrātjūdžu) platībā, kas izcirsta Borneo džungļos. Amatpersonas apgalvo, ka tā būs futūristiska zaļā pilsēta ar bagātīgiem mežiem un parkiem, kas tiks darbināta ar atjaunojamiem enerģijas avotiem un kurā tiks izmantota vieda atkritumu apsaimniekošana.
Taču projektu kritizē vides aizstāvji un pamatiedzīvotāju kopienas, kas apgalvo, ka tas degradē vidi, vēl vairāk samazina apdraudēto dzīvnieku, piemēram, orangutānu, dzīves vidi un izspiež pamatiedzīvotājus, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no šīs zemes.
Kopš celtniecības sākuma ir notikušas septiņas zemes darbu atklāšanas ceremonijas, lai uzbūvētu valdības un sabiedriskās ēkas, kā arī viesnīcas, bankas un skolas.
Indonēzija ar aptuveni 275 miljoniem iedzīvotāju ir Dienvidaustrumāzijas lielākā ekonomika. Lielākā daļa jaunās galvaspilsētas investoru ir Indonēzijas uzņēmumi. Valdība ieguldīs 20 % no 33 miljardu ASV dolāru budžeta, bet pārējā daļa ir atkarīga no privātā sektora ieguldījumiem.
Lai piesaistītu investorus, Vidodo nesen piedāvāja stimulus jaunajai galvaspilsētai, tostarp zemes tiesības līdz pat 190 gadiem un dāsnus nodokļu atvieglojumus. Vidodo, kurš valsti vadīja 10 gadus, oktobrī atstās amatu.
